Domāt nesavtīgi

I. Kā es varu vairāk domāt par saviem līdzcilvēkiem un sniegt lielāku ieguldījumu viņu dzīvē?

Katrs no domāšanas veidiem veicina jūsu panākumus. Bet tagad vēlos iepazīstināt ar tādu domāšanas veidu, kas sevī nes potenciālas iespējas izmainīt dzīvi citā nozīmē. Tāds domāšanas veids var pat izmainīt jūsu skatījumu uz panākumiem.
Nesavtīga domāšana bieži vien atnes lielāku atdevi nekā jebkurš cits domāšanas veids. Lūk, tikai daži labumi, ko tā sniedz.
1. Nesavtīga domāšana rada piepildījuma sajūtu. Ļoti nedaudzas lietas dzīvē dod lielāku atlīdzību kā palīdzība citiem cilvēkiem. "Tie, kuri rūpējas par savu labumu, parasti neiemanto laimi; to gūst tie, kuri paši dod citiem cilvēkiem" /Čārlzs Bērs/. Palīdzība citiem sniedz milzīgu gandarījumu. Pavadot dienu, nesavtīgi kalpojot citiem, vakarā jūs varat nolikt galvu uz sava spilvena bez sirdsapziņas pārmetumiem un nožēlas un iemigt ciešā miegā. "Pasaulē nav cienījamākas nodarbes kā palīdzēt citiem cilvēkiem – palīdzēt kādam gūt pienākumus." /Alans Makginniss grāmatā "Bringing Out the Best in People" (LV-Atklāt labāko cilvēkos)/
Pat tad, ja esat pavadījis savas dzīves lielāko daļu, sekojot egoistiskiem mērķiem, nekad nav par vēlu radīt pārmaiņas savā dvēselē. Pat tāds nožēlojams cilvēks kā Skrūdžs – viens no Čārlza Dikensa romāna personāžiem – var pilnībā mainīt savu dzīvi. To izdarīja arī Alfrēds Nobels. Ieraudzījis avīzē savu nekrologu (bija nomiris viņa brālis, taču reportieris kļūdas dēļ uzrakstīja ne par to Nobelu, sakot, ka sprāgstvielas, ko ražoja viņa kompānija, ir nogalinājušas daudzus cilvēkus), Nobels deva sev solījumu sniegt nozīmīgu ieguldījumu cilvēces dzīves uzlabošanā. Lūk, tā arī radās Nobela prēmija!
2. Nesavtīga domāšana dod labumu citiem. "Panākumus dzīvē ir guvis tas cilvēks, kurš labi dzīvojis, bieži smējies un daudz mīlējis; kurš baudījis godīgu sieviešu uzticību, gudru vīriešu cieņu un bērnu mīlestību, pildījis savu uzdevumu un guvis piepildījumu savā nodarbē; kurš atstājis pasauli labākā stāvoklī, nekā to atradis – vai tā būtu koka iestādīšana, talantīgi uzrakstīts dzejolis vai kāda cilvēka izglābta dvēsele; kurš pratis novērtēt šīs pasaules skaistumu un spējis to izteikt; kurš vienmēr meklējis labāko citos un dāvājis tiem labāko, kas viņam bijis; kura dzīve bijusi iedvesmojoša, bet piemiņa kā svētība." /1904. gadā rakstniece Besija Andersone-Stenlija žurnālā "Brown Book Magazine"/
Kad paceļaties virs sava "Es", palīdzot citiem, jūs patiešām sākat dzīvot.
3. Nesavtīga domāšana padara cilvēkus labākus. Kad mēs vērojam četrgadīga bērna uzvedību, viņa egoismu mēs uztveram kā kaut ko dabisku. Taču, kad redzam četrdesmitgadīgu cilvēku ar egoistiskām izpausmēm, šī iezīme mums nešķiet pārāk pievilcīga, vai ne? No visām īpašībām, kuras varētu vēlēties iemantot, nesavtīga domāšana šķiet visvairāk veicina citu labu īpašību attīstību. Es domāju, tas ir tāpēc, ka spēja nesavtīgi dot – tā ir ārkārtīgi grūta lieta. Zināmā mērā tas ir pretrunā cilvēciskajai dabai. Taču, ja jūs spēsiet iemācīties domāt nesavtīgi un kļūsiet par cilvēku, kurš citiem dod, jums būs vieglāk attīstīt arī daudzas citas labas īpašības: pateicību, mīlestību, cieņu, pacietību, pašdisciplīnu utt.
4. Nesavtīga domāšana paaugstina dzīves līmeni. Dāsnuma gars, ko rada nesavtīga domāšana, palīdz izprast dzīves jēgu un tās augstākās vērtības. Prasme saskatīt tos, kuriem nepieciešama palīdzība, un palīdzēt viņiem rada labākus nākotnes
pamatus. Tas paaugstina dzīves līmeni gan tam, kurš dod, gan tam, kurš saņem. Lūk, tāpēc es ticu, ka: "Nav tukšākas dzīves kā tā, kas koncentrējusies tikai uz sevi. Nav piepildītākas dzīves kā tā, ko atdod citiem."
Ja vēlaties padarīt labāku savu dzīvi, koncentrējiet uzmanību uz palīdzību citiem!
5. Nesavtīga domāšana padara jūs par daļu no kaut kā lielāka nekā jūs pats. Tā vietā, lai censtos kļūt izcils, esiet daļa no kaut kā izcilāka nekā jūs pats!
6. Nesavtīga domāšana rada mantojumu. "Mācieties, pelniet, atdodiet – lūk, trīs dzīves posmi! Pirmā trešdaļa jāvelta izglītībai, otrā – karjeras veidošanai un līdzekļu iegūšanai dzīvošanai, bet pēdējā trešdaļa – devumam citiem, kaut kā atgriešanai kā pateicība. Katrs no šiem posmiem ir kā sagatavošanās nākamajiem." /Džeks Baluzeks, kompānijas «True North Communications» prezidents/. Ja gūstat panākumus, jums ir iespēja atstāt mantojumu citiem, bet, ja gribat izdarīt ko vairāk – radīt mantojumu –, tad jums tas jāatstāj citos. Ja domājat nesavtīgi un kaut ko ieguldāt citos, saņemat labvēlīgu iespēju radīt mantojumu, kas pārdzīvos jūs.
"Ja sniedzam gaismu otram cilvēkam viņa ceļā, mēs apgaismojam arī paši savējo." /Bens Svītlends/

II. Kā gūt gandarījumu no nesavtīgas domāšanas?

Vairums cilvēku saprot nesavtīgas domāšanas vērtību un lielākā daļa vēlētos sevī attīstīt šo spēju. Taču daudzi jūtas apjukuši attiecībā uz to, kā mainīt savu domāšanu. Lai sāktu attīstīt sevī spēju domāt nesavtīgi, dariet šo:
1. Izvirziet priekšplānā citu intereses! Šis process sākas, apzinoties, ka ne viss pasaulē grozās ap jums. Tas prasa pazemību un uzmanības pārslēgšanu uz citiem. "Cilvēki, kuriem piemīt tāda īpašība kā pazemība, neuzskata, ka viņi ir mazāk svarīgi vai nozīmīgi kā citi; viņi vienkārši mazāk domā par sevi." /Kens Blanšārs un Normens Vinsents Pīls grāmatā "The Power of Ethical Management" (LV-Ētiskas pārvaldības spēks)/. Ja vēlaties sākt domāt mazāk egoistiski, jums jāpārstāj domāt par savām vajadzībām un jāsāk koncentrēties uz citu interesēm. Apustulis Pāvils aicināja: neko nedariet egoistisku centienu vai tukšas godkāres dēļ! Ne par sevi tikai katrs lai gādā, bet katrs arī lai par citiem rūpējas! (Vēstule filipiešiem 2:3-4.) Uzņemieties mentālas vai emocionālas saistības rūpēties par citiem!
2. Sniedziet reālu palīdzību saviem līdzcilvēkiem! Viena lieta – ticēt tam, ka spējat nesavtīgi dot, un pavisam kas cits patiešām tā rīkoties. Lai veiktu šo pāreju, jāmācās saskatīt citu vajadzības un jāpalīdz viņiem to piepildīšanā. Pieņemiet padomu: "Darbojies un iedarbojies – tu jau esi saņēmis, lai sāktu ieguldīt dzīvē!" /Tods Bernharts, grāmatas "The Five Rituals of Wealth" (LV-Pieci bagātības rituāli) autors; viens no minētajā grāmatā aprakstītajiem rituāliem/.
Dodiet katram, kurš to lūdz! Es patiesi ticu, ka mūsu mērķis ir censties padarīt labāku mūsu līdzcilvēku dzīvi. Es kaut ko dodu, nav svarīgi, cik, katram, kurš man to lūdz. Tas ir patīkami, it īpaši, ja to darāt savas pārliecības, ne pienākuma pēc. Ticiet man, tas mainīs jūsu attieksmi pret sevi un savu naudu. Sākumā došanas jeb dāvināšanas veids nav svarīgs. Jūs varat kalpot savā draudzē, ziedot naudu trūkumcietējiem vai atdot desmito daļu savu ienākumu labdarībai. Galvenais ir iemācīties dot un izstrādāt sevī paradumu domāt kā dāvātājam.
3. Dodiet nemanāmi un anonīmi! Tiklīdz būsiet iemācījies dot, nākamais solis būs iemācīties dot, kad nevarat neko saņemt pretī. Gandrīz vienmēr ir vieglāk dot, kad par to saņemat atzinību, nekā tad, kad par to, iespējams, neviens neuzzinās. Cilvēki, kuri dod, lai pretī saņemtu kādu atzinību, jau ir saņēmuši to. Taču tikai pie tiem, kuri dod nemanāmi, anonīmi,
atnāk garīgs, dvēselisks un emocionāls atalgojums. Ja nekad to neesat darījuši iepriekš, pamēģiniet izdarīt tagad!
4. Apzināti investējiet cilvēkos! Jūs sasniedzat augstāko nesavtīgas domāšanas līmeni, kad kaut ko atņemat sev un atdodat citiem viņu personīgajai attīstībai, izaugsmei un labklājībai. Ja esat precēts cilvēks vai vecāks, tad zināt to no personīgās pieredzes. Ko jūsu dzīvesbiedre vērtē visaugstāk: naudu bankā vai to brīvo laiku, kuru ar viņu pavadāt? Bet ko vēlētos no jums saņemt jūsu mazie bērni: rotaļlietas vai nedalītu uzmanību?
Cilvēki, kuri jūs mīl, dotu priekšroku jums pašam, nevis tam, ko varat tiem dot. Ja vēlaties kļūt par cilvēku, kurš investē citos, uzlūkojiet cilvēkus un viņu darbību no sadarbības skatpunkta! Jebkuras attiecības līdzinās partnerībai, kas izveidota abpusējam izdevīgumam. Uzsākot tās vai citas savstarpējās attiecības, padomājiet par to, kā jūs varētu sniegt tādu ieguldījumu otrā cilvēkā, lai šajā attiecībās gūtu vienādā mērā katrs no jums! Lūk, kā visbiežāk norisinās savstarpējās attiecības starp cilvēkiem:
  • Es gūstu uzvaru, jūs zaudējat – es gūstu uzvaru tikai vienu reizi.
  • Jūs gūstat uzvaru, es zaudēju – jūs gūstat uzvaru tikai vienu reizi.
  • Mēs abi gūstam uzvaru – mēs abi gūstam uzvaru daudzkārt.
  • Mēs abi zaudējam – ardievu partnerība!
Vislabākās savstarpējās attiecības ir tādas, kad līdzīgi iegūst abi partneri. Kāpēc tad šādas attiecības nav lielākajai daļai cilvēku? Lūk, kāpēc: vairums cilvēku vēlas būt pārliecināti, ka vispirms gūs labumu viņi paši. Bet tie, kuri domā nesavtīgi, tieši otrādi, veido attiecības, cenšoties, lai vispirms iegūtu otrs cilvēks. Tā arī ir atšķirība.
"Ja jūs palīdzēsiet citiem sasniegt to, ko viņi vēlas, arī viņi palīdzēs jums sasniegt vēlamo." /No Ziga Ziglara grāmatas "See You at the Top" (Uz tikšanos virsotnē!)/ Vēloties sniegt ieguldījumu citu izaugsmē un labklājībā, es izveidoju trīs nevalstīskās organizācijas un divas firmas. Es liku pamatus organizācijai "Health Institute", lai palīdzētu indivīdiem, sabiedrībai un dabai attīstīt veselību. Es apzinos, ka mana vēlme palīdzēt citiem palīdz man pašam!
5. Pastāvīgi pārbaudiet savus motīvus! "Tas, kas šķiet cēlsirdība, bieži izrādās nekas vairāk kā nomaskēta godkāre, kas atsakās no mazām izdevībām daudz lielāku labumu dēļ." /Fransuā de Larošfuko/ Visgrūtākais lielākajai daļai ir pārvarēt savu iedzimto tieksmi sevi izvirzīt pirmajā vietā. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi pastāvīgi pārbaudīt savus dzinuļus jeb motīvus (iekšējos stimulus), lai pārliecinātos, ka neslīdat atpakaļ pie sava egoisma.
Vēlaties pārbaudīt savus patiesos motīvus? Sekojiet Bendžamina Franklina piemēram! Katru dienu viņš sev uzdeva divus jautājumus:
  1. Pamostoties no rīta, viņš jautāja: "Ko labu es grasos šodien izdarīt?"
  2. Vakarā pirms došanās gulēt viņš sev jautāja: "Ko labu esmu izdarījis šodien?"
Ja varēsiet nesavtīgi un godīgi atbildēt uz šiem jautājumiem, spēsiet arī sekot savam izvēlētajam kursam.

III. Dodiet, kamēr dzīvojat! 

  • "Ir kauns nomirt, kamēr neesi guvis kaut niecīgāko uzvaru cilvēces vārdā." /Amerikāņu pedagogs Horācijs Manns/.
  •  Jautājums pārdomām: "Kā es varu vairāk domāt par saviem līdzcilvēkiem un sniegt lielāku ieguldījumu viņu dzīvē?"

IV. Kā apgūt prasmi domāt nesavtīgi?

  1. Vēlaties iemācīties izvirzīt pirmajā vietā citu intereses, attīstīt un uzturēt sevī nesavtīgus stimulus? Tad izvirziet sev nesavtīgus mērķus! Domājiet par to, ko varētu izdarīt, lai palīdzētu citiem, un kas nekādā veidā nenāks par labu jums (izņemot iekšējo gandarījumu). Atliciniet šajā gadā kādu naudas summu labdarības mērķiem (ja iespējams, anonīmi). Atvēliet dažas stundas nedēļā vai mēnesī, lai izdarītu kādu labu darbu citiem. Atrodiet kādu iespēju palīdzēt kādam/-iem cilvēkam/cilvēkiem gūt panākumus. Tas palīdzēs jums sākt domāt nesavtīgāk, ja izvirzīsiet atbilstošus mērķus un meklēsiet veidus to piepildīšanai. Kā jūs palīdzēsiet citiem?
  2. Bieži nesavtīguma akcijas, kas sniedz vislielāko gandarījumu, notiek brīžos, kad cilvēki pakļaujas iekšējai vēlmei apmierināt cita cilvēka vajadzības. Nākamās nedēļas laikā noregulējiet savu intuīcijas radaru, lai uzmeklētu kādu, kuram nepieciešama palīdzība! Kad atradīsiet viņu un sajutīsiet vēlmi palīdzēt, sekojiet šai tieksmei! Ja patiešām vēlaties kļūt par nesavtīgi domājošu cilvēku, centieties pastāvīgi uzmeklēt šādas vajadzības ilgstošā laika periodā (teiksim, gadu).
  3. Ieguldījums cilvēkā galarezultātā atmaksājas ar visaugstāko atdevi, jo var mainīt visu viņa dzīvi. Padomājiet par to, ko jūs varētu ieguldīt citā cilvēkā! Ar kādām prasmēm jūs varētu dalīties, tādā veidā sniedzot otram labumu? Ar kādiem resursiem, kas var palīdzēt citiem, jums vajadzētu padalīties? Tiklīdz noskaidrosiet, kas tieši jums ir, lai dotu citiem, atrodiet kādu, kuram tas ir vajadzīgs un kurš būtu priecīgs pieņemt to no jums, bet tad veiciet šo ieguldījumu šajā cilvēkā!
  4. Nākamreiz, kad veiksmīgi slēgsiet kādu darījumu vai paplašināsiet attiecības profesionālajā jomā, domājiet no abpusēja izdevīguma pozīcijām! Ja labumu no šī darījuma gūsiet tikai jūs, neslēdziet to! Bet, ja esat nonācis pie secinājuma, ka tas būs izdevīgs jums abiem, izdariet tā, lai otrs cilvēks būtu ieguvējs pirmais!
Info no http://www.injoy.com

Creative Commons License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.