Kā es atrodu atbilstošu vietu produktīvai domāšanai?
Kļūt par labu domātāju nav nemaz tik grūti. Tam vienkārši nepieciešams atbilstošs treniņš – sevis disciplinēšana. Un, tāpat kā tas notiek parastos treniņos, domāšanu var attīstīt un pilnveidot. Lūk, kāpēc es atklāju šo procedūru, ko pats izmantoju, lai gūtu un attīstītu labas idejas! Protams, tas nav vienīgais veids, kā to panākt, taču man tas ir palīdzējis labāk nekā jebkas cits.
1. Es atrodu vietu ideju ģenerēšanai! Kura ir labākā vieta pārdomām? Katram cilvēkam sava.
2. Es atrodu vietu savu domu formulēšanai! Idejas reti kad ienāk prātā pilnībā noformulētas un gatavas īstenošanai. Lielākoties tās vēl ir jāformulē. Ideju formulēšanas procesā es pakļauju tās rūpīgai izpētei. Bieži gadās, ka doma, kas šķita izcila esam vēlā vakara stundā, dienasgaismā izskatās jau visai muļķīga. Es uzdodu sev jautājumus par savām idejām! Es mēģinu tās noformulēt pēc iespējas skaidrāk! Viens no labākajiem veidiem, kā to panākt, ir formulēt tās rakstiskā veidā. Noformulējot savas domas, es uzzinu, vai konkrētajai idejai piemīt potenciāls. Es izpētu, cik dziļa, vērtīga ir ideja, kā arī uzzinu kaut ko par sevi pašu. Idejas formulēšanas laikā es vienmēr izjūtu dziļu satraukumu, jo šis process sevī ietver:
- Humoru: idejas, kas izrādās bezjēdzīgas, nodrošina komisku kontrastu – dod iespēju pasmaidīt par sevi un atslābināties.
- Pazemību: brīžos, kad esmu vienots ar Dievu, izjūtu dziļu bijību.
- Satraukumu: man patīk savas idejas iztēlē pilnībā īstenot (es to saucu par «nākotnes darināšanu»).
- Radošu pacēlumu: tādos brīžos es jūtu, ka izeju ārpus realitātes robežām.
- Piepildījumu: Dievs ir radījis mani, lai es domātu – tā es lieku lietā savas labākās dotības un gūstu prieku.
- Godīgumu: pārdomājot kādu ideju, es atklāju savus patiesos stimulus.
- Aizrautību: kad formulējat domu, jūs noskaidrojat, kam ticat un uz ko patiesi cerat.
- Pārmaiņas: lielākā daļa pārmaiņu, kuras esmu īstenojis savā dzīvē, bija rezultāts rūpīgām pārdomām.
3. Es atrodu vietu, kur varu dot savām domām plašumu! Lūk, formula, kas var piešķirt plašumu domām:
pareizā doma + pareizie cilvēki pareizajā vietā un pareizajā laikā pareizā iemesla dēļ = pareizais rezultāts.
Bez šīs kombinācijas iztikt būs grūti. Tāpat kā katram cilvēkam, arī katrai domai ir potenciāls kļūt nozīmīgai. Ja atradīsiet vietu, kur varēsiet piešķirt plašumu savām domām, atklāsiet arī šo potenciālu.
4. Es atrodu vietu, kur es varu "piezemēt" savas domas! "Izcilām idejām ir vajadzīgs nolaišanās mehānisms tikpat lielā mērā kā spārni" /Rakstnieks Č. D. Džeksons/ Ikviena ideja, kas paliek tikai idejas līmenī, negūst lielu ietekmi. Tā iemanto patiesu spēku tikai tad, kad no abstrakcijas pārtop par kaut ko reāli izmantojamu. Padomājiet par Einšteina relativitātes teoriju! Kad viņš 1905. un 1916. gadā publicēja savas teorijas, tās bija vienkārši dziļas idejas. Reālu spēku tās ieguva, kad 1942. gadā tika radīts atomreaktors, bet 1945. gadā – atombumba. Kad zinātnieki attīstīja un realizēja Einšteina idejas, tās mainīja visu pasauli. Tāpēc, ja vēlaties, lai jūsu idejām būtu kāda ietekme, nepieciešams dalīties tajās ar citiem, tikai tad jūsu idejas var tikt īstenotas. Pirms uzsākat savu ideju īstenošanu, jums ir "jāpiezemē":
- Sevi: lai «piezemētu» ideju, jums vispirms ir pašam «jāpiezemējas». Cilvēki noticēs idejai tikai tad, ja noticēs cilvēkam, kurš to izvirzījis. Pirms es mācu kaut ko citiem, uzdodu sev trīs jautājumus: «Vai es tam ticu? Vai dzīvoju saskaņā ar to? Vai es patiešām ticu, ka arī citiem būtu jādzīvo saskaņā ar to?» Ja nevaru pozitīvi atbildēt uz visiem šiem trim jautājumiem, nespēšu arī «piezemēt» savu ideju.
- Svarīgākie spēlētāji: neviena ideja neiemantos spārnus, ja par to neieinteresēsies cilvēki, kuri var būtiski ietekmēt idejas izplatīšanos. Galu galā viņi ir tie, kuri ieceri pārvērš īstenībā.
- Tie, kuru intereses tas visvairāk skar: arī tad, ja esat visu rūpīgi pārdomājis, formulējis savu ideju un dalījies tajā ar citiem labiem domātājiem, jūs tik un tā varat kļūdīties. Labāk spēsiet iedziļināties lietas būtībā, ja iepazīstināsiet ar savu ideju arī cilvēkus, uz kuriem tā visvairāk attiecas. Viņi jums sniegs lielāku «realitātes izjūtu».
5. Es atrodiet vietu, kur piešķirt savām domām lidojumu! "Cilvēkam jādomā kā rīcības cilvēkam un jārīkojas kā domājošam cilvēkam». /Franču lozofs Anrī Luijs Bergsons, kurš 1927. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā/ Kāds gan labums no domāšanas, kas neatrod pielietojamību reālajā dzīvē? Domāšana, kurai neseko konkrēta rīcība, nevar būt produktīva. Tikai pilnībā apgūstot domāšanas procesu, jūs varēsiet ģenerēt produktīvas idejas. Ja spēsiet sevi disciplinēt pastāvīgai domāšanai un padarīt to par ikdienas paradumu, būsiet veiksmīgs un produktīvs visu savu dzīvi. Tiklīdz esat radījis, formulējis, attīstījis un «piezemējis» savas domas, to lidojuma vadīšana var kļūt viegla un patīkama.