Kā es mainu domāšanu

Mainot savu domāšanu, es mainu savu dzīvi

Trīs atziņas par domāšanas veida maiņu:

  1. Domāšanas veida maiņa nenotiek pati no sevis. Mana domāšana nemainās automātiski.
  2. Mainīt domāšanas veidu ir grūti. Domāšana šķiet viegla tikai tiem, kuri ar to nenodarbojas pastāvīgi. "Domāšana ir smags darbs - lūk, kāpēc tikai nedaudzi ar to nodarbojas." /Nobela prēmijas laureāts  fizikā Alberts Einšteins, viens no visu laiku izcilākajiem domātājiem/
  3. Mainot savu domāšanu, es veicu vērtīgu investīciju. "No cilvēka domām ir iegūts vairāk zelta nekā jebkad no zemes dzīlēm." /Daudzu grāmatu autors Napoleons Hils/ 

Kā es kļūstu par labāku domātāju?

Lūk, process no 5 (pieciem) posmiem:

  1. Es kļūstu atvērts labvēlīgām ietekmēm! Labi domātāji vienmēr atrod, no kurienes smelties jaunas idejas. Viņi vienmēr meklē ko tādu, kas veicina domāšanas procesu, un allaž patur prātā: ko sēsi, to arī pļausi.
  2. Es kļūstu atvērts produktīvi domājošiem cilvēkiem! Pavadiet laiku ar pareizajiem cilvēkiem! Kad es strādāju pie šīs grāmatas nodaļas un atklāju savas idejas dažiem man svarīgiem cilvēkiem (ar mērķi paplašināt savu domu diapazonu), atklāju kaut ko arī par sevi pašu. Visi cilvēki manā dzīvē, kurus esmu uzskatījis par tuviem draugiem vai kolēģiem darbā, ir domātāji. 
  3. Es izvēlos domāt labas domas! Lai kļūtu par labu domātāju, jums jākoncentrējas uz domāšanas procesu. Regulāri dodieties uz kādu vietu, kas ir piemērota pārdomām, domu formulēšanai, attīstībai un nostiprināšanai! Padariet to par savu prioritāti! Atcerieties, ka domāšanas process nozīmē disciplinētību!
  4. Es rīkojos atbilstoši savām labajām domām! Idejām ir visai īss derīguma termiņš. Jums tās jāīsteno, pirms šis laiks būs pagājis. Pirmā pasaules kara lidotājs Edijs Rikenbeikers ir izteicis šo domu tā: «Es varu jums atklāt veiksmes formulu ar sešiem vārdiem: apdomājiet visu kārtīgi un tad rīkojieties!»
  5. Emocionāli es sevi sagatavoju vēl vienai labai domai! Uzsākot domāšanas procesu, jūs nevarat paļauties uz savām izjūtām. Savā grāmatā «Failing Forward»* es rakstīju, ka jūs varat emocionāli sevi sagatavot kaut kam vēl ilgi pirms tam, kad tas notiks. Ja gaidīsiet, kamēr sajutīsiet, ka kaut kas sāk notikt, iespējams, nekad to nepanāksiet. Tas pats notiek ar domāšanu. Jūs nevarat gaidīt, kamēr sajutīsiet, ka domāšanas process ir sācies. Taču, kā es atklāju, tiklīdz jūs «pieslēdzaties» produktīvam domāšanas procesam, varat sākt izmantot savas emocijas, lai to stimulētu un radītu tam mentālu impulsu.
  6. Es atkārtoju šos 5 posmus! Viena laba ideja nepadarīs jūsu dzīvi labāku. Cilvēki, kuri cenšas «izspiest» no vienas labas idejas visu, lai izveidotu karjeru, galu galā bieži jūtas nelaimīgi un iekšēji iztukšoti. Tie ir vienu sacensību uzvarētāji, vienas vienīgās grāmatas autori, vienas uzstāšanās reizes oratori – cilvēki, kuri visu savu dzīvi cīnās ar grūtībām, aizstāvot vai virzot savu vienīgo ideju. Bet panākumus gūst tie, kuriem pieder vesels kalns labu ideju un domu un kuri pastāvīgi tās rada, izstrādā, rosina, iegūstot īstu zeltu no dzīlēm. Un nevis tie, kuri atrod vienu tīrradni un cenšas ar to dzīvot piecdesmit gadus. Lai spētu no sava prāta un dvēseles dzīlēm iegūt daudz zelta, visu laiku ir apzināti jāveicina produktīvas domāšanas process.

Kā es atrodu atbilstošu vietu produktīvai domāšanai?

Kļūt par labu domātāju nav nemaz tik grūti. Tam vienkārši nepieciešams atbilstošs treniņš – sevis disciplinēšana. Un, tāpat kā tas notiek parastos treniņos, domāšanu var attīstīt un pilnveidot. Lūk, kāpēc es atklāju šo procedūru, ko pats izmantoju, lai gūtu un attīstītu labas idejas! Protams, tas nav vienīgais veids, kā to panākt, taču man tas ir palīdzējis labāk nekā jebkas cits.
1. Es atrodu vietu ideju ģenerēšanai! Kura ir labākā vieta pārdomām? Katram cilvēkam sava.
2. Es atrodu vietu savu domu formulēšanai! Idejas reti kad ienāk prātā pilnībā noformulētas un gatavas īstenošanai. Lielākoties tās vēl ir jāformulē. Ideju formulēšanas procesā es pakļauju tās rūpīgai izpētei. Bieži gadās, ka doma, kas šķita izcila esam vēlā vakara stundā, dienasgaismā izskatās jau visai muļķīga. Es uzdodu sev jautājumus par savām idejām! Es mēģinu tās noformulēt pēc iespējas skaidrāk! Viens no labākajiem veidiem, kā to panākt, ir formulēt tās rakstiskā veidā. Noformulējot savas domas, es uzzinu, vai konkrētajai idejai piemīt potenciāls. Es izpētu, cik dziļa, vērtīga ir ideja, kā arī uzzinu kaut ko par sevi pašu. Idejas formulēšanas laikā es vienmēr izjūtu dziļu satraukumu, jo šis process sevī ietver:
  1. Humoru: idejas, kas izrādās bezjēdzīgas, nodrošina komisku kontrastu – dod iespēju pasmaidīt par sevi un atslābināties.
  2. Pazemību: brīžos, kad esmu vienots ar Dievu, izjūtu dziļu bijību.
  3. Satraukumu: man patīk savas idejas iztēlē pilnībā īstenot (es to saucu par «nākotnes darināšanu»).
  4. Radošu pacēlumu: tādos brīžos es jūtu, ka izeju ārpus realitātes robežām.
  5. Piepildījumu: Dievs ir radījis mani, lai es domātu – tā es lieku lietā savas labākās dotības un gūstu prieku.
  6. Godīgumu: pārdomājot kādu ideju, es atklāju savus patiesos stimulus.
  7. Aizrautību: kad formulējat domu, jūs noskaidrojat, kam ticat un uz ko patiesi cerat.
  8. Pārmaiņas: lielākā daļa pārmaiņu, kuras esmu īstenojis savā dzīvē, bija rezultāts rūpīgām pārdomām.
3. Es atrodu vietu, kur varu dot savām domām plašumu! Lūk, formula, kas var piešķirt plašumu domām:
pareizā doma + pareizie cilvēki pareizajā vietā un pareizajā laikā pareizā iemesla dēļ = pareizais rezultāts.
Bez šīs kombinācijas iztikt būs grūti. Tāpat kā katram cilvēkam, arī katrai domai ir potenciāls kļūt nozīmīgai. Ja atradīsiet vietu, kur varēsiet piešķirt plašumu savām domām, atklāsiet arī šo potenciālu.
4. Es atrodu vietu, kur es varu "piezemēt" savas domas! "Izcilām idejām ir vajadzīgs nolaišanās mehānisms tikpat lielā mērā kā spārni" /Rakstnieks Č. D. Džeksons/ Ikviena ideja, kas paliek tikai idejas līmenī, negūst lielu ietekmi. Tā iemanto patiesu spēku tikai tad, kad no abstrakcijas pārtop par kaut ko reāli izmantojamu. Padomājiet par Einšteina relativitātes teoriju! Kad viņš 1905. un 1916. gadā publicēja savas teorijas, tās bija vienkārši dziļas idejas. Reālu spēku tās ieguva, kad 1942. gadā tika radīts atomreaktors, bet 1945. gadā – atombumba. Kad zinātnieki attīstīja un realizēja Einšteina idejas, tās mainīja visu pasauli. Tāpēc, ja vēlaties, lai jūsu idejām būtu kāda ietekme, nepieciešams dalīties tajās ar citiem, tikai tad jūsu idejas var tikt īstenotas. Pirms uzsākat savu ideju īstenošanu, jums ir "jāpiezemē":
  1. Sevi: lai «piezemētu» ideju, jums vispirms ir pašam «jāpiezemējas». Cilvēki noticēs idejai tikai tad, ja noticēs cilvēkam, kurš to izvirzījis. Pirms es mācu kaut ko citiem, uzdodu sev trīs jautājumus: «Vai es tam ticu? Vai dzīvoju saskaņā ar to? Vai es patiešām ticu, ka arī citiem būtu jādzīvo saskaņā ar to?» Ja nevaru pozitīvi atbildēt uz visiem šiem trim jautājumiem, nespēšu arī «piezemēt» savu ideju.
  2. Svarīgākie spēlētāji: neviena ideja neiemantos spārnus, ja par to neieinteresēsies cilvēki, kuri var būtiski ietekmēt idejas izplatīšanos. Galu galā viņi ir tie, kuri ieceri pārvērš īstenībā.
  3. Tie, kuru intereses tas visvairāk skar: arī tad, ja esat visu rūpīgi pārdomājis, formulējis savu ideju un dalījies tajā ar citiem labiem domātājiem, jūs tik un tā varat kļūdīties. Labāk spēsiet iedziļināties lietas būtībā, ja iepazīstināsiet ar savu ideju arī cilvēkus, uz kuriem tā visvairāk attiecas. Viņi jums sniegs lielāku «realitātes izjūtu».
5. Es atrodiet vietu, kur piešķirt savām domām lidojumu! "Cilvēkam jādomā kā rīcības cilvēkam un jārīkojas kā domājošam cilvēkam». /Franču  lozofs Anrī Luijs Bergsons, kurš 1927. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā/ Kāds gan labums no domāšanas, kas neatrod pielietojamību reālajā dzīvē? Domāšana, kurai neseko konkrēta rīcība, nevar būt produktīva. Tikai pilnībā apgūstot domāšanas procesu, jūs varēsiet ģenerēt produktīvas idejas. Ja spēsiet sevi disciplinēt pastāvīgai domāšanai un padarīt to par ikdienas paradumu, būsiet veiksmīgs un produktīvs visu savu dzīvi. Tiklīdz esat radījis, formulējis, attīstījis un «piezemējis» savas domas, to lidojuma vadīšana var kļūt viegla un patīkama.

Creative Commons License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.