Mans paradums noteikt pareizās prioritātes
- Es koncentrējos uz dažām galvenajām jomām, kurās teicams darbs noved pie izciliem rezultātiem. Es piespiežu sevi noteikt PRIORITĀTES. Kad tās ir noteiktas, koncentrējos uz tām. Es zinu, ka man nav citas izvēles, kā vien pirmām kārtām tikt galā ar svarīgākajām lietām, bet ar otršķirīgām lietām nenodarbojos nekad.
- Efektivitātes galvenais noslēpums - koncentrācija. Es pirmām kārtām paveicu svarīgāko. Es nekad nedaru vairākas svarīgas lietas vienlaicīgi. Produktīvi izmantot organizācijas plašās iespējas var tikai vienā veidā - virzot maksimālu daudzumu individuālo spēju uz kāda viena uzdevuma izpildi. Koncentrācija ļauj visus resursus pievērst vienam mērķim.
- Koncentrācija nepieciešama liela uzdevumu skaita, kas pieprasa risinājumu, veikšanai. Es ar milzum daudz lietām spēju tikt galā darot tās pēc kārtas. Tas man prasa ievērojami mazāk laika.
- Manas koncentrēšanās pirmais noteikums - atbrīvoties no pagātnes nastas, kas zaudējusi savu produktivitāti. Es periodiski pārskatu savu (un arī savu kolēģu) Darbības Programmu, uzdodot jautājumu: "Ja mēs to nebūtu sākuši agrāk, vai mēs to darītu tagad?". Ja atbilde nav viennozīmīgi pozitīva, es pārtraucu šo darbību vai strauji to ierobežoju. Es neieguldu resursus pagātnē, kas vairs nav produktīva. Es augstvērtīgos resursus, it īpaši ierobežotos cilvēku stipro pušu resursus, kuri tiek izmantoti vakardienas uzdevumu risināšanai, nekavējoties novirzu uz rītdienas labo iespēju apgūšanu. Es novirzu šodienas resursus nākotnei. Es pastāvīgi ieguldu laiku, enerģiju un izdomu, lai novērstu:
- vakardienas darbību,
- mantojumā saņemtos darbības veidus,
- pieņemto lēmumu negatīvās sekas.
- Būtībā tas aizņem vairāk laika nekā jebkurš cits uzdevums.
- Neviena organizācija nav imūna pret organizatoriskās aptaukošanās slimību. Es pārbaudu katru programmu, veicamo darbību un uzdevumu. Es vienmēr sev jautāju: "Vai ir vērts to turpināt darīt?". Ja atbilde ir noliedzoša, es no tās atsakos, lai koncentrētos uz tiem nedaudzajiem uzdevumiem, kuru laba izpilde var būtiski mainīt viņa paša darba rezultātus un visas organizācijas veikumu.
- Pie jauniem uzdevumiem es sāku strādāt tikai tad, kad esmu atteicies no veciem. Tādā veidā es uzturu organizāciju pie veselības. Bez tā organizācija ļoti ātri zaudē formu un veselumu, kļūst nevadāma. Organizācijai vienmēr jābūt slaidai un spēcīgai kā veselam bioloģiskam organismam.
- Jaunus darbiniekus es pieņemu darbā tikai labi noregulētu darbību veikšanai, bet jaunu lietu es uzsāku ar cilvēkiem, kuru spēki ir pārbaudīti un droši - ar veterāniem. Katrs jauns uzdevums ir risks. Es riskus samazinu.
- Mana pieredze rāda, ka nav organizācijas, kura izjūt ideju trūkumu. Arī radošums daudzām piemīt. Taču tikai pavisam nedaudzas no tām gūst panākumus, pateicoties savām idejām, jo visi darbinieki ir pārāk aizņemti ar vakardienas uzdevumu risināšanu. Radošuma stimulēšana ir sekmīga pat visierobežotākajās, birokrātijas cauraustajās struktūrās, ja vien tajās notiek regulāra programmu un darbības veidu aktualitātes pārbaude un jebkura neproduktīva darbība tiek nekavējoties pārtraukta.
- Mana pieredze rāda, ka [1]perspektīvu uzdevumu, [2]labu iespēju un [3]cilvēku, kuri spēj to paveikt vienmēr ir daudz vairāk nekā to paveikšanai nepieciešamā laika.
- Tāpēc es uzdevumiem nosaku prioritātes. Prioritātes varu noteikt es pats vai arī apstākļu (faktoru) spiedienu. Apstākļu spiediens vienmēr ir saistīts ar vakardienu. Apstākļi vienmēr vislabāk izpaužas organizācijas ietvaros. Tie vienmēr izvēlas:
- to, kas jau ir noticis, bet ne nākotni;
- krīzi, bet ne iespēju;
- tuvāko un redzamo, bet ne patieso;
- steidzamo, bet ne svarīgāko.
- Grūtības prioritāšu noteikšanā ir saistītas ar mazsvarīgāko (otršķirīgo) uzdevumu, kurus varētu atlikt, noteikšanu.
Mani prioritāšu noteikšanas likumi:
- Es izvēlos nākotni, nevis pagātni.
- Es koncentrējos uz labvēlīgām iespējām, nevis problēmām.
- Es izvēlos savu virzienu, nevis peldu pa straumei aiz uzvarētāja.
- Es izvirzu augstus mērķus - mērķus, kuri var mainīt notikumu gaitu, nevis to, kas ir drošs un vienkāršs.
- Šos likumus man diktē drīzāk drosme, nevis analīze.
- Panākumi ir atkarīgi ne tik daudz no spējas veikt kādu konkrētu projektu, cik no iespēju drosmīgas izmantošanas. Es neizvēlos projektus, kuros iespējams ātri gūt panākumus. Es izvēlos tādus projektus, kas ir sarežģīti un problemātiski. Mani panākumi atrodami projektos ar visplašākajām iespējām. Visi pārējie kritēriji ir ne vairāk kā papildus nosacījumi.
- Koncentrēšanās ir drosme neatkāpties (neskatoties uz laika un apstākļu ierobežotību) no saviem lēmumiem attiecībā uz prioritāšu noteikšanu. Tā ir vienīgā cerība kļūt par sava laika un apstākļu noteicēju.
