Esošās situācijas raksturojums singularitātes attīstībā (pasaules pieredze)

• Cilvēce virzās no centralizētām uz decentralizētām sistēmām (tātad uz demokratizāciju).
  
• Cilvēce virzās no resursu trūkuma uz pārpilnību.
  
• Cilvēce virzās no neprogrammējamas uz programmējamu pasauli. Cilvēki var programmēt atomus, neironus, gēnus. Visa fiziskā realitāte kļūst  programmējama. Tātad cilvēki var evolūciju virzīt, nevis tai pakļauties. 
  
• Notiek konverģence (tuvināšanās) starp bioloģiju un tehnoloģiju.
  
• Notiek konverģence starp cilvēku un mašīnu.
  
• Cilvēce virzās uz kosmosu, apdzīvos citas planētas.
  
• Klimata izmaiņas ir izaicinājums - var to atrisināt nākamajos desmit divdesmit gados, jo būs jauni materiāli, kas piesaistīs oglekļa dioksīdu. 
  

2017.gads

(URL: http://hernaes.com/2016/10/10/we-have-reached-the-second-half-of-the-chessboard/)

1. Šobrīd cilvēce ir eksponenciālās līknes lēzenā gala beigās.
   
2. Viss tikai sākas - nākamajos piecos gados (līdz 2022. gadam) cilvēce sasniegs pagrieziena punktu.
   
3. Šobrīd nav iespējams izzināt, kas būs pēc tam - tas var būt ļoti pozitīvs, bet var būt arī ļoti negatīvs rezultāts.
   
4. 2022.gadā cilvēki daudz labāk apzināsies savas iespējas. Viņi būs vienlaikus nobijušies un fascinēti. Pasaules prakse liecina, ka tehnoloģiskā singularitāte ar katru gadu kļūst aizvien ātrāka.
   
5. Tas var ļoti daudziem cilvēkiem radīt lielas pārmaiņas dzīvē, jo nokavēta iesaistīšanās padara cilvēku ļoti ievainojamu.